Kvantitatīvās izpētes metodes

Kvantitatīva izpēte sniedz iespēju atbildēt uz interesējošiem jautājumiem skaitliskā, apkopotā veidā.

Kvantitatīvas metodes biežāk izmanto, lai atbildētu uz jautājumiem – kas? cik? kad? Piemēram, veicot kvantitatīvu izpēti iespējams noskaidrot, Cik bieži Latvijas iedzīvotāji iepērkas lielveikalos un cik naudas tērē vidēji vienā iepirkšanās reizē? Tā ir lieliska iespēja salīdzināt sniegtās atbildes pēc mērķa grupām – vecuma, dzimuma, nodarbošanās, ienākumiem u.c.

Kvantitatīva izpēte nodrošina:

  • lielāku pētnieka distancētību;
  • ātrāku un lētāku pētījuma veikšanu;
  • statistisku informācijas apkopošanu un salīdzināšanu dažādās sabiedrības grupāš (procentuāls atbilžu sadalījums, sakarības  atbildēs u.c.);
  • plašu pētījumu tematiku.

Kvantitatīvās izpētes metodes ietver:

  • anketēšanu (tiešā, datorizētā);
  • tiešās intervijas (strukturētas);
  • telefonintervijas;
  • interneta aptaujas;
  • interneta paneli;
  • omnibuss aptaujas;
  • kvantitatīvu novērojumu;
  • diskursa (atsauksmju un sūdzību) analīzi;
  • dažādu indeksu aprēķināšanu (piemēram, ilgtspējas indekss).

Anketēšana ir visvairāk izmantotā pētniecības metode. Anketa satur precīzi definētus jautājumus, jo respondents uz tiem atbild patstāvīgi, bez intervētāja palīdzības. Anketēšana ir lētākais un ērtākais veids, kā ātri noskaidrot vispārīgas tendences vai sabiedrības viedokli, jo nav jāizmanto intervētāju pakalpojumi un datus ir viegli apstrādāt.

Izdala: tiešo anketēšanu, kad respondenti aizpilda anketas to izdales vietās (piemēram, pie veikalu kasēm), un netiešo anketēšanu jeb interneta aptaujas. Interneta aptaujas ir vēl ērtākas, ātrākas un lētākas.

Tiešās intervijas kā kvantitatīva metode ir gadījumā, ja tā ir strukturēta un respondentam nav pieejas pašam veikt anketas aizpildi. Tiešās papīra intervijas arvien biežāk aizstāj tiešāš datorizētās intervijas, kad intervētājs jau intervijas gaitā veic datu ievadi datu bāzē – tas ietaupa gan laika, gan naudas resursus.

Telefonintervijas ir labākā metode gadījumā, ja zināms, ka izvēlēto mērķa grupu ir viegli sazvanīt. Tas ir izdevīgi, piemēram, aptaujājot lielu uzņēmumu klientus – citus uzņēmumus, kā arī iestādes ar fiksētu telefona līniju. Ja pieejama datu bāze ar klientu mobilo telefonu numuriem – tā ir laba iespēja personīgi uzrunāt klientu un noskaidrot viņu apmierinātību.

Interneta panelis ir respondentu datu bāze, ko piedāvājam izmantot Jūsu pētījumos. Tajā ir pārstāvēti dažāda dzimuma un vecuma Latvijas iedzīvotāji no visas Latvijas. Interneta panelis ir atbilstošākais veids gadījumos, kad Jums interesē jautājumu uzdošana kādai konkrētai sabiedrības grupai (piemēram, sievietes vecumā no 18 – 35 gadiem), kā arī gadījumos, ja Jums interese reprezentatīvs Latvijas iedzīvotāju viedoklis.

Līdzīgi interneta panelim darbojas mūsu vadītais web omnibuss – regulāra reprezentatīva Latvijas iedzīvotāju aptauja. Web omnibusā jebkuram ir iespēja ievietot sev interesējošus jautājumus. Web omnibusa aptaujas tiek veiktas reizi divās nedēļās. Web omnibuss darbojas pēc kvotu metodes, tādēļ vienmēr tiek iegūti reprezentatīvi rezultāti.

Kvantitatīvs novērojums būs atbilstošs gadījumā, ja nepieciešams iegūt informāciju par kādu parādību biežumu, piemēram, nepieciešams iegūt priekšstatu par to, cik daudz bēŗnu vidēji dienas laikā apmeklē rotaļu laukumu. Novērojumu veikšana var palīdzēt izvērtēt efektivitāti, pārliecinoties par tās pielietojamību pētnieka acīm, nevis jautājot to pakalpojuma izmantotājiem.

Diskursa analīze savukārt tiek lietota gadījumos, kad vajadzīgās atbildes iespējams iegūt izmantojot tekstus. Piemēram – Jūs vēlaties izvērtēt medijos atspoguļoto uzņēmuma / organizācijas / privātpersonas tēlu, vai veikt pašu arhīvos pieejamo datu kvantitatīvu analīzi.

Izvēloties izpētes metodes jāatceras, ka ne vienmēr lētakais un ātrākais ir labākais. Jāņem vērā pētījuma mērķi, vajadzības un vēlamā rezultātu pielietošana. Nezinātājam ir viegli apjukt starp daudzajām pēniecības metodēm, tādēļ mēs palīdzēsim izvēlēties Jūsu vajadzībam atbilstošāku metodi.

Ja Jums radušies jautājumi attiecībā uz kvantitatīvām izpētes metodēm, aicinām sazināties ar mums!

E – pasts: petijumi@petijumi.lv

Telefona nr.: +371 29671134

http://twitter.com/petijumi