Birojs “Latvijas Produkts” š.g. novembrī (01.11. – 30.11.2011.), atzīmējot Latvijas proklamēšanas gadadienu, aicina vietējos uzņēmumus iesaistīties veselu mēnesi apjomīgās mārketinga aktivitātēs, kas veidotas ar mērķi izcelt un popularizēt vietējās preces un pakalpojumus, to kvalitāti un pieejamību.

Kampaņas ietvaros plānots nodrošināt pastiprinātu publicitāti un reklāmas medijos, kā arī organizēt pasākumus, akcijas, kuru laikā sabiedrība tiktu iepazīstināta ar Latvijas produktu klāstu. Aktivitātes iespējams variēt pēc dalības uzņēmumu vēlmēm un iespējām.

Tirgus izpēte ir veiksmīga mārketinga pamatā. Atbalstot “Latvijas Produkta” aicinājumu, SDTIC piedāvā vietējiem uzņēmumiem izmantot kādu no SDTC tirgus izpētes pakalpojumiem ar atlaidi. Pakalpojumu klāstā ietilpst: klientu un darbinieku apmierinātības pētījumi, produktu un reklāmu testi, patērētāju uzvedības analīze un sabiedriskās domas pētījumi, konkurentu un tirgus sektoru izpēte u.c.

“Tuvojoties Latvijas proklamēšanas gadadienai, SDTIC aicina Latvijas preču ražotājus un pakalpojumu sniedzējus apzināties tirgus izpētes iespējas un izmantot tās uzņēmuma attīstības labā – gan izstrādājot jaunas preces un pakalpojumus, gan uzlabojot esošos. Tirgus izpētes ietvaros iespējams noskaidrot, ar ko Jūsu klienti Latvijā ir apmierināti, kas būtu jāuzlabo u.tml.,” norāda SDTIC projektu vadītāja Laura.

Uzņēmumi, kas vēlas veikt tirgus izpēti, aicināti sūtīt pieteikumu  uz e-pastu: petijumi@petijumi.lv līdz š.g. 23. septembrim.

Sabiedriskās domas un tirgus izpētes centrs (SDTIC) laika posmā no 24. – 29. augustam noskaidroja iedzīvotāju viedokli par aktuāliem procesiem Latvijas sabiedrībā. Aptaujā tika uzdoti jautājumi par dažādām tēmām, to skaitā par marihuānas legalizācijas iespējām.

Sabiedrībā jau kādu laiku rit diskusija par vieglās narkotikas – marihuānas legalizāciju. Plašāka diskusija par šo tēmu Latvijā aizsākās 2010. gada pavasarī, kad politiskais konsultants Jurģis Liepnieks – pašlaik pazīstams kā portāla “Puaro.lv” veidotājs, pauda viedokli, ka marihuānas legalizācija būtu lietderīga Latvijas ekonomiskajai izaugsmei.

SDTIC veiktās aptaujas dati rāda, ka vairums iedzīvotāju ir kategoriski pret marihuānas legalizāciju. 67% aptaujāto atbildējuši “noteikti nē” uz jautājumu “Vai būtu jālegalizē marihuānas lietošana Latvijā?”, kamēr tikai 2% apgalvo pretējo. Pārējie aptaujātie nav pārliecināti par marihuānas legalizācijas nepieciešamību, tomēr lielākais vairums ir pret marihuānas legalizāciju noskaņotie – 15% uz jautājumu par marihuānas legalizēšanu atbildējuši “drīzāk nē”, kamēr 11% atbildējuši ar “drīzāk jā”. Atlikušajiem 5 % nav konkrēta viedokļa šajā jautajumā.

Aptaujātie tika lūgti plašāk komentēt izvēlēto atbildi. Pret marihuānas legalizāciju noskaņotie min tādus argumentus kā: Latvijas sabiedrības izlaidība un pietiekamas esošās atkarības (azartspēles, alkohols, citas narkotikas). Daļa negatīvi noskaņoto uzskata, ka Latvijas sabiedrība nav pietiekami nobriedosi šāda lēmuma pieņemšanai, un marihuānas legalizācija veicinātu iedzīvotāju veselības pasliktināšanos, kā arī radītu draudus pārējiem sabiedrības locekļiem.

Ir respondenti, kuri uzskata, ka marihuānai jābūt aizliegtai, tomēr sabiedrībai nepieciešams paskaidrot, kāpēc tā ierindojama aizliegto vielu sarakstā, pievēršot uzmanību tās jau esošajiem lietotājiem un viņu ģimenēm, un citiem līdzatkarīgajiem.

Marihuānas legalizāciju atbalsta tie iedzīvotāji, kuri uzskata, ka padarot marihuānas lietošanu par legālu, iespējams to vairāk kontrolēt, piemēram, nosakot marihuānas kvalitāti. Marihuānas legalizācijas atbalstītāji piebilst, ka mazinātos kriminālas situācijas, ko izraisa slepena narkotiku lietošana. Daži prognozē arī jaunu darba vieto rašanos.

SDTIC pārstāve Laura Pētersone skaidro iegūtos datus: “var secināt, ka liela daļa aptaujāto uzskata, ka Latvijā ir tā jau liels skaits atkarīgo. Šāda jautājuma parādīšanos viņi uzskata par aplamu, kamēr valsts nespēj tikt galā ar jau esošo atkarību skartajiem un viņu izglītošanu. Marihuānas legalizāciju var uzskatīt par sabiedrības izaugsmes rādītāju, līdz kuram Latvijai vēl kāds ceļš ejams.”

Aptauja veikta no 24. – 29. augustam, ar interneta starpniecību aptaujājot 524 Latvijas iedzīvotājus no dažādiem reģioniem, vecumā no 18 – 64 gadiem.

Papildus informācija:

Laura Pētersone / Sabiedriskās domas un tirgus izpētes centrs/

petijumi@petijumi.lv

twitter.com/petijumi

Tālrunis: +371 29671134

Rīgā, 2011. gada 1. septembrī

Sabiedriskās domas un tirgus izpētes centrs (SDTIC) laika posmā no 24. – 29. augustam noskaidroja sabiedrības viedokli par aktuāliem politiskajiem procesiem Latvijā. Aptaujā tika uzdoti jautājumi par dažādām tēmām, to skaitā: 11. Saeimas vēlēšanas, Zatlera Reformu partija, airBaltic problēmas u.c.

Apkopojot iegūtos datus var secināt, ka aptaujātie ir rūpīgāki izvērtējot aktuālos procesus politikā. SDTIC pārstāve Laura Pētersone norāda: “iedzīvotāji pievērš lielāku vērību pašreizējo politisko spēlētāju iepriekšējiem solījumiem un rīcībai. Daļa vēlētaju atzīst, ka sākotnēji bijuši lētticīgāki attiecībā uz izmaiņām valstī, tomēr nu tas ir mainījies.”

Tā kā tuvojas Saeimas vēlēšanas, SDTIC aptaujā vaicā, vai iedzīvotāji ir izlēmuši, par ko balsos 11. Saeimas vēlēšanās 17. septembrī. 37% no aptaujas dalībniekiem atbildējuši, ka vēl nav pieņēmuši lēmumu, bet 32% apgalvo, ka zina, par kuru partiju viņi atbalstīs nākamajās Saeimas vēlēšanās. 8% aptaujāto vēl nav pieņēmuši lēmumu, vai vispār piedalīsies vēlēšanās.

Aptaujāto vidū nav izteikta viedokļa pārsvara attiecībā uz Zatlera Reformu partijas (ZRP) izveidošanu. Atbildēs uz jautājumu “Vai pieļaujat iespēju 11. Saeimas vēlēšanās balsot par ZRP?” atspoguļojas sekojošs atbilžu sadalījums: 41% aptaujāto atbildējuši, ka “noteikti nebalsos” vai “drīzāk nebalsos” par ZRP, kamēr 33% aptaujāto par to vēl nav domājuši. 26% apgalvo, ka “drīzāk balsos” vai “noteikti balsos” par ZRP.

Aptaujas dalībnieki saviem vārdiem komentēja ZRP izveidošanu. Daļa to uzskata par sasteigtu, tomēr tai pat laikā – stratēģiski labi izplānotu. Vairāki aptaujas dalībnieki pārmet V. Zatleram negaidītās izmaiņas raksturā – respondentiem šķiet nesaprotami, ka Valdis Zatlers 4 gadus prezidenta amatā nav bijis izteikts līderis, viņam trūcis stingra viedokļa, bet izveidojot jauno partiju, tas negaidīti mainījies. Kopumā aptaujas dalībnieki uzskata ZRP izveidošanu par apsveicamu un vajadzīgu, tomēr iesaka rūpīgāk izvērtēt partijas biedrus, nosaukumu un vadību. ZRP pārmet vēl lielāku politiskās sadrumstalotības veidošanu Latvijas politikā.

Sabiedriskās domas aptaujā tika noskaidrots arī respondentu viedoklis par augstākās izglītības nepieciešamību amatpersonām. 70% aptaujāto uzskata, ka augstākā izglītība amatpersonām ir ļoti svarīga. Kā 3 svarīgākās īpašības, kurām būtu jāpiemīt nākamajam premjeram, aptaujas dalībnieki atzīmējuši: spēja rast jaunus risinājumus esošajām problēmām (78%), kompetence un pieredze (75%), godīgums un atklātība (56%). Augstākā izglītība tiek izvēlēta kā 4. svarīgākais kritērijs – to vēlamo nākamā premjera īpašību sarakstā atzīmējuši 38% aptaujāto. Vairāki aptaujas dalībnieki uzsver, ka nākamajam premjeram jābūt ar augstāko izglītību ekonomikā.

SDTIC veiktajā aptaujā tika noskaidrota arī iedzīvotāju informētība un attieksme pret nacionālās aviosabiedrības airBaltic problēmsituāciju un valsts reakciju pret to. Iedzīvotāji ir informēti par problēmām, kas skar airBaltic, un aptuveni saprot (56%), vai nesaprot (30%) tā iemeslus. Par vainīgajiem konfliktā, aptaujātie uzskata ilgstošu situāciju valstī kopumā. Kā iemesls tiek minēti A. Šlesera un B. Flika iepriekš noslēgtais neizdevīgais līgums. Daži no aptaujātiem uzskata, ka aviosabiedrība ir jāglābj, bet ne no nodokļu maksātāju naudas. Par obligātu nosacījumu airBaltic saglabāšanā, aptaujātie vairākkārt min B. Flika atbrīvošanu no amata. L. Pētersone skaidro, ka “iedzīvotājiem ir palicis atmiņā skandāls par A.Šlesera savulaik noslēgto airBaltic akcionāru sadarbības līgumu. Viņš tiek saskatīts kā galvenais vainīgais, tomēr atbildēs tiek uzsvērts, ka tas visticamāk noticis sadarbojoties arī ar citiem oligarhiem. ”

Aptauja veikta no 24. – 29. augustam, ar interneta starpniecību aptaujājot 524 Latvijas iedzīvotājus no dažādiem reģioniem, vecumā no 18 – 64 gadiem.

Papildus informācija:

Laura Pētersone / Sabiedriskās domas un tirgus izpētes centrs/

http://www.petijumi.lv/

petijumi@petijumi.lv

twitter.com/petijumi

Tālrunis: +371 29671134

Rīgas svētki tradicionāli katru gadu notiek augustā. Šogad laikā no 19. – 21. augustam ar plašu programmu tiek atzīmēta Rīgas 810. dzimšanas diena. Sabiedriskās domas un tirgus izpētes centrs laika posmā no 5. – 8. augustam veica aptauju par Latvijas iedzīvotāju līdzdalību Rīgas svētkos 2011.

Aptaujas rezultāti rāda, ka, 46% no aptaujātajiem “noteikti jā” vai “drīzāk apmeklēs” Rīgas svētkus, lai arī par svētku programmu pilnīgi informēti ir 19% aptaujāto. Tieši tik pat daudz – 46% – apgalvo, ka “notekti nē” vai “drīzāk neapmeklēs” Rīgas svētki 2011 ietvaros rīkotos pasākumus.

Rīgas svētku prognozējamo apmeklētāju īpatsvaru sastāda Rīgas un tuvākās apkaimes iedzīvotāji ( 31%), tomēr arī iedzīvotāji no citiem reģioniem (14,6 %) plāno dodies uz Rīgu, lai baudītu svēkus.

Aptaujas dati rāda, ka iedzīvotāji dod priekšroku grandiozāku svētku apmeklēšanai – t.i. – aptaujāto vidū visvairāk jeb 35%, Rīgas svētkus pēdejoreiz apmeklējuši 2001. gadā – Rīgas 800 gadu jubilejas svinību laikā. Tad uz tiem devušies arī 40% no lauku reģionos dzīvojošajiem. Ārpus Rīgas reģiona dzīvojošajiem, Rīgas svētku apmeklēšana nav regulārs pasākums, jo, kā min daļa respondentu – nokļūšana Rīgā ir dārga, arī ceļu stāvoklis ir slikts. Iedzīvotāji iesaka, piemēram, “bezmaksas braukšanu vilcienā iedzīvotājiem no citiem reģioniem”.

Tie iedzīvotāji, kas svētkus apmeklē regulāri, savukārt, mēdz saskarties ar transporta un cilvēku plūsmas organizācijas problēmām. Tiek minēta vajadzība pēc stāvvietām piepilsētā, lai iebraucot Rīgā, būtu kur nolikt auto. Paši rīdzinieki izsaka vēlmi pēc biežāka autobusu kustības grafika.

Kaut arī iedzīvotāji mēdz saskarties ar iepriekš minētajām problēmam, lielākais vairums – 71% – gan Rīgas, gan citu reģionu iedzīvotāji pozitīvi vērtē līdzšinējo svētku pieredzi. Aptaujātie ir apmierināti ar svētku programmu un plāno apmeklēt tādus Rīgas pilsētas svētku ietvaros rīkotos pasākumus kā “svētki, svētkos” – 56%; mūzikas pasākumus – 50%, tirdziņi un amatniecības pasākumus 44%, izrādes 38% u.c. Pasākumu programmas ietvaros iedzīvotāji vēlētos redzēt arī vēsturiskus pasākumus, un, paralēli jau tradicionalālajiem amatniecības tirdziņiem un darbnīcām, vairāk jaunu pārsteigumu(piemēram, akrobātu uzstāšanos uz Vanšu tilta un pilsētas jumtiem).

Aptaujas ietvaros iedzīvotājiem tika uzdots arī jautājums, vai, viņuprāt, politiskie spēki izmantos Rīgas svētkus pirmsvēlēšanu aģitācijas pasākumiem, uz ko 23% aptaujāto atbildēja – “noteikti notiks” un 45% – “drīzāk notks”, vērtējot politisko aģitāciju svētku laikā negatīvi.

Aptaujā piedalījās 485 dažādu Latvijas reģionu iedzīvotāji vecumā no 18 – 64 gadiem. Aptauja tika veikta laika posmā no 5. – 8. augustam.

Papildus informācija:

Tālrunis: +371 29671134

petijumi@petijumi.lv

twitter.com/petijumi

• attieksmi pret produkta dizainu – vai tas ir tīkams patērētajam, ērti lietojams;
• izpratni par produktu lietošanu – vai viegli saprast kā produktu lietot, vai patērētājam nākas saskarties ar kādiem sarežģījumiem lietojot produktu (sevišķi svarīgi jaunu produktu izstrādē);
• vēlamo tirgus cenu – cik patērētāji ir gatavi maksāt par preci / pakalpojumu;
  
• piemērotākās tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas vietas – kur visērtāk sasniegt nepieciešamo mērķa grupu;
• nepieciešamās izmaiņas esošam produktam – nepieciešamību izmainīt kādu produkta īpašību – garšu, izmērus u.tml.

Produktu testos liela nozīme ir audiovizuālo mediju un produktu paraugu izmantošanai, tādēļ rezultātu iegūšanai piedāvājam izmantot :

• fokusgrupas;
• novērojumus;
• intervijas;
• interneta aptaujas.

Ja esat ieinteresēti veikt produktu testus mūsu vadībā, aicinām sazināties ar mums!

E – pasts: petijumi@petijumi.lv

Telefona nr.: +371 29671134

http://twitter.com/petijumi

Mūsu eksperti iesaka izvēlēties gadījuma izpēti, ja :

• pētījuma objekts ir specifisks, skar netipisku tēmu;
• pētījuma objektam ir vēsturisks koncepts;
• nepieciešama ilglaicīga un padziļināta izpēte.

Gadījuma izpēte paralēli populārākām pētniecības metodēm var ietvert:

• vēsturisku faktu analīzi;
• padziļinātas intervijas ( ar kāda notikuma dalībniekiem, cietušajiem vai tml.);
• ekspertu intervijas (psihologi, vēsturnieki, skolotāji u.tml.);
• novērojumus;
• u.c.

Veicot gadījuma izpēti esam īpaši rūpīgi pētījuma plānošanas procesā un konsultējamies ar attiecīgās pētījuma jomas speciālistiem. Katra gadījuma izpēte ir īpaša. Gadījuma izpēte var būt:

• aprakstoša (gadījums tiek aprakstīts no dažādām dimensijām, pēc iespējas vairāk informācijas);
• skaidrojoša (akcents ir uz notikumu, parādības skaidrošanu);
• atklājoša (izpētes uzdevums ir atklāt ko jaunu, nezināmu).

Ja vēlaties veikt gadījuma izpēti,aicinām, sazināties ar mums!

E – pasts: petijumi@petijumi.lv

Telefona nr.: +371 29671134

http://twitter.com/petijumi

Novērtējot zīmolu iespējams uzzināt:

• vai patērētāji to atpazīst;
• ar ko tas tiek asociēts;
• ar ko zīmols atšķiras no konkurentu zīmoliem;
• kādas emocijas rada zīmola pieminēšana;
• cik tas ir efektīvs – vai veicina preču / pakalpojuma pārdošanu;
• kā un kur zīmols komunicē ar patērētāju;
• u.c.

Labākās metodes zīmolu novērtēšanai ir:

• jautājumu ievietošana panelī vai web omnibusā;
• interneta aptauja;
• fokusgrupas.

Tomēr pēc vajadzības iespējams izmantot arī citas metodes.

Ja vēlaties veikt zīmola novērtēšanu, aicinām sazināties ar mums!

E – pasts: info@petijumi.lv

Telefona nr.: +371 29671134

Darbinieku apmierinātības pētījumos iespējams noskaidrot:

• kāda ir organizācija kā darba vieta;
• cik uzticami ir darbinieki;
• kāds ir vēlamais, reālais atalgojums;
• kādos apstākļos darbinieki mainītu darba vietu;
• kādus resursus iespējams ekonomēt;
• ko būtu ieteicams mainīt un uzlabot;
• u.c.

Efektīvākās metodes darbinieku apmierinātības izpētei ir:

• anonīmas aptaujas internetā;
• novērojumi;
• fokusgrupas.

Ja vēlaties veikt darbinieku apmierinātības pētījumu, aicinām sazināties ar mums!

E – pasts: petijumi@petijumi.lv

Telefona nr.: +371 29671134

http://twitter.com/petijumi

Klientu apmierinātība ir svarīgākais rādītājs, ko iespējams iegūt izpētes procesā.  Jebkuras organizācijas darbība ir neefektīva, ja tās klienti ir neapmierināti.

Veicot klientu apmierinātību iespējams:

• uzlabot peļņas rādītājus;
• noskaidrot cenas atbilstību klientu  iespējām;
• noskaidrot neīstenotās klientu vajadzības;
• izvērtēt apmierinātību ar preces dizainu;
• izvērtēt pieejamību precei;
• noskaidrot apmierinātību ar organizācijas darbiniekiem un servisu;
• salīdzināt apmierinātību ar konkurentu pakalpojumiem;
• u.c.

Klientu apmierinātības pētījumu veikšanā iespējams izmantot gan kvalitatīvās, gan kvantitatīvās metodes:

• tiesās un telefonintervijas;
• tiešās aptaujas un aptaujas internetā;
• novērojumus;
• u.c. pēc Jūsu iespējam un vajadzībām.

Ja vēlaties veikt klientu apmierinātības pētījumu, aicinām sazināties ar mums!

E – pasts: petijumi@petijumi.lv

Telefona nr.: +371 29671134

http://twitter.com/petijumi

Pētniecībai jābūt pieejamai un iespējamai visiem, kas ir, vai vēlas kļūt par profesionāļiem savā jomā. Lai arī informācija par pētniecības pieejām un metodēm ir pieejama daudzviet, ne vienmēr iespējams izprast, kurš no pētījuma veidiem būs labākais un izdevīgākais Jūsu situācijai.

Mēs piedāvājam atbildēt uz jautājumiem:

• kāda pētījuma veikšana varētu uzlabot manas organizācijas darbību?
• ar kādām pētniecības metodēm iespējams iegūt precīzākās atbildes?
• kurš pētījuma veids ir finansiāli izdevīgākais manā gadījumā?
• cik ilgā laikā optimāli veikt man vajadzīgo pētījumu?
• kā notiek pētījuma dalībnieku atlase?
• cik lielā mērā var uzticēties pētījuma rezultātiem?
• kā pareizi lietot pētījuma rezultātus?
• cik lielā mērā man jāpiedalās pētījuma procesā?
• u.c.

Ja Jums radušies šādi vai līdzīgi jautājumi, aicinām sazināties ar mums!

E – pasts: petijumi@petijumi.lv

Telefona nr.: +371 29671134

http://twitter.com/petijumi