Kvalitatīvās izpētes metodes

Kvalitatīva izpēte sniedz plašāku problēmas vai prādības izpratni.

Kvantitatīvas metodes biežāk izmanto, lai atbildētu uz jautājumiem – kā? kāpēc?

Piemēram, veicot kvalitatīvu izpēti iespējams noskaidrot Kāda ir patērētāju attieksme pret Latvijā ražotu produkciju? Kvalitatīvi pētījumi ir pareizā izvēle, lai izprastu dažādas attieksmes. Tā ir iespēja iedziļināties kādas sabiedrības grupas problēmās vai izprast rīcības motivāciju.

Kvalitatīva izpēte nodrošina:

  • dziļāku ieskatu sabiedrības problēmās;
  • attieksmju un rīcības motivāciju izpratni;
  • tuvāku kontaktu ar respondentu – kvalitatīvāku atbilžu iegūšanu;
  • iespēju mainīt izpētes parametrus pētniecības gaitā.

Kvalitatīvās izpētes metodes ietver:

  • nestrukturētas intervijas;
  • ekspertu intervijas;
  • novērojumus;
  • fokusgrupas.

Nestrukturētas intervijas ir intervijas metode, kas tiek vadīta kā brīva saruna starp intervētāju un respondentu. Intervētājs vadās pēc iepriekš izstrādātām interviju vadlīnijām, kas iezīmē tēmas un jautājumu ciklus, tomēr intervētāja uzdevums ir sarunas gaitā pielāgoties respondentam. Novirze no vadlīnijām tiek uzskatīta par normālu parādību, jo reizēm nav iespējams paredzēt, kā respondents veidos savu stāstījumu. Intervijas metode palīdz saprast respondenta attieksmi, motivāciju un citas emocijas.

Ekspertu intervijas tiek veiktas gadījumā, ja nepieciešams iegūt specifisku un profesionālu izpratni par pētījuma tēmu. Piemēram, intervijas ar psihologiem pētījuma ietvaros var palīdzēt skaidrot kādu sabiedrības indivīdu vai grupu rīcības motīvus riska situācijās. Tā kā pētnieks ne vienmēr ir profesionālis pētāmajā problēmā, eksperta zināšanas ir noderīgas, lai veiktu kvalitatīvu datu analīzi.

Par kvalitatīvu novērojumu sauc tādu novērojumu, kurā netiek izstrādātas stingras novērojuma kategorijas, bet akcents tiek likts uz objekta uzvedību telpā vai attiecībā uz kādu produkta / pakalpojuma lietošanu. Kvalitatīva novērojuma mērķis ir fiksēt pēc iespējas vairāk detaļu, kas varētu palīdzēt pētījuma mērķa sasniegšanai. Tipisks kvalitatīvs novērojums – pirms preces palaišanas tirgū novērot, kā indivīds attiecas pret jauno preci – vai saprot, kā to lietot, vai tas sagādā kādas grūtības u.tml.

Fokusgrupas ir neliela cilvēku grupa, kas brīvprātīgā kārtā piekrituši dalībai diskusijā par attiecīgu pētījuma tēmu. Fokusgrupas kā metodi visbiežāk izmanto, lai noskaidrotu patērētāju rīcības motivāciju, tirgū vai tikai izstrādes procesā esošu produktu vērtējumu. Fokusgrupas ir labs vieds, kā saprast cik patērētājs ir gatavs maksāt, kāda dizaina preci labāk izvēlētos.

Ja Jums radušies jautājumi attiecībā uz kvalitatīvam izpētes metodēm, aicinām sazināties ar mums!

E – pasts: petijumi@petijumi.lv

Telefona nr.: +371 29671134

http://twitter.com/petijumi